Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Khuddakanikāye

Mahāniddesapāḷi

1. Aṭṭhakavaggo

1. Kāmasuttaniddeso



我将为您翻译这段内容。这是佛教经典的开头部分：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
小部
大义释
1. 八颂品
1. 欲经义释
这是典型的佛经开头格式。您希望我继续翻译后续内容吗？我会遵循您的要求：
直译而不意译
保持完整不省略
在章节数字后加反斜杠
不输出巴利文对照
对于诗歌体尽量保持对仗
对可考证的古地名添加现代地名注解
请让我知道是否要继续翻译，我会严格按照这些要求执行。

1.

Kāmaṃkāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.

Kāmaṃ kāmayamānassāti kāmāti uddānato dve kāmā – vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Katame vatthukāmā? Manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā; attharaṇā pāvuraṇā [pāpuraṇā (sī. syā.)] dāsidāsā ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, yaṃ kiñci rajanīyaṃ vatthu – vatthukāmā.

Api ca atītā kāmā anāgatā kāmā paccuppannā kāmā; ajjhattā kāmā bahiddhā kāmā ajjhattabahiddhā kāmā; hīnā kāmā majjhimā kāmā paṇītā kāmā; āpāyikā kāmā mānusikā kāmā dibbā kāmā paccupaṭṭhitā kāmā; nimmitā kāmā animmitā kāmā paranimmitā kāmā; pariggahitā kāmā, apariggahitā kāmā, mamāyitā kāmā, amamāyitā kāmā; sabbepi kāmāvacarā dhammā, sabbepi rūpāvacarā dhammā, sabbepi arūpāvacarā dhammā, taṇhāvatthukā taṇhārammaṇā kāmanīyaṭṭhena rajanīyaṭṭhena madanīyaṭṭhena kāmā – ime vuccanti vatthukāmā.

Katame kilesakāmā? Chando kāmo rāgo kāmo chandarāgo kāmo; saṅkappo kāmo rāgo kāmo saṅkapparāgo kāmo; yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ.

‘‘Addasaṃ kāma te mūlaṃ, saṅkappā kāma jāyasi;

Na taṃ saṅkappayissāmi, evaṃ kāma na hohisī’’ti [na hehisīti (syā.)]. –

Ime vuccanti kilesakāmā. Kāmayamānassāti kāmayamānassa icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa abhijappamānassāti – kāmaṃ kāmayamānassa.

Tassa ce taṃ samijjhatīti. Tassa ceti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā. Tanti vatthukāmā vuccanti – manāpikā rūpā manāpikā saddā manāpikā gandhā manāpikā rasā manāpikā phoṭṭhabbā. Samijjhatīti ijjhati samijjhati labhati paṭilabhati adhigacchati vindatīti – tassa ce taṃ samijjhati.

Addhāpītimano hotīti. Addhāti ekaṃsavacanaṃ nissaṃsayavacanaṃ nikkaṅkhāvacanaṃ advejjhavacanaṃ adveḷhakavacanaṃ niyogavacanaṃ apaṇṇakavacanaṃ avatthāpanavacanametaṃ – addhāti. Pītīti yā pañcakāmaguṇapaṭisaññuttā pīti pāmujjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti tuṭṭhi odagyaṃ attamanatā abhipharaṇatā cittassa. Manoti yaṃ cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjā manoviññāṇadhātu, ayaṃ vuccati mano. Ayaṃ mano imāya pītiyā sahagato hoti sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇo. Pītimano hotīti pītimano hoti tuṭṭhamano haṭṭhamano pahaṭṭhamano attamano udaggamano muditamano pamoditamano hotīti – addhā pītimano hoti.

Laddhā macco yadicchatīti. Laddhāti labhitvā paṭilabhitvā adhigantvā vinditvā. Maccoti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu [jātu (syā.), jagu (ka.)] jantu indagu [hindagū (sī. syā.)] manujo. Yadicchatīti yaṃ icchati yaṃ sādiyati yaṃ pattheti yaṃ piheti yaṃ abhijappati, rūpaṃ vā saddaṃ vā gandhaṃ vā rasaṃ vā phoṭṭhabbaṃ vāti, laddhā macco yadicchati.


1.
"当人贪求欲望时，如果成就其所愿，
他必定心生欢喜，因获得所追求者。"
欲求欲望时，这里说的欲有两种概括：事欲和烦恼欲。什么是事欲？可意的色、可意的声、可意的香、可意的味、可意的触；地毯、被褥、男女奴仆、山羊绵羊、鸡猪、象牛马骡、田地、宅地、金银、村镇王城、国土和地区、仓库和府库，凡是任何能引起贪染的事物——这些是事欲。
又有过去欲、未来欲、现在欲；内欲、外欲、内外欲；下等欲、中等欲、上等欲；地狱欲、人间欲、天界欲、现前欲；所造欲、非所造欲、他所造欲；执取欲、非执取欲、执着欲、非执着欲；一切欲界法、一切色界法、一切无色界法，凡是渴爱的对象、渴爱的所缘，以可欲义、可染义、可醉义而称为欲——这些称为事欲。
什么是烦恼欲？欲望即欲，贪染即欲，欲望贪染即欲；思维即欲，贪染即欲，思维贪染即欲；对诸欲的欲求、欲贪、欲喜、欲爱、欲染、欲热、欲痴、欲着、欲流、欲缚、欲取、欲盖。
"我见汝欲之根源，从思维而生欲，
我将不再作思维，如是欲将不复有。"——
这些称为烦恼欲。"欲求"是指欲求、希望、喜好、愿求、羡慕、渴望。
"如果成就其所愿"中，"其"指刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家者、出家者、天人或人类。"所愿"指事欲——可意的色、可意的声、可意的香、可意的味、可意的触。"成就"是指成功、达成、获得、得到、证得、寻获。
"必定心生欢喜"中，"必定"是一向语、无疑语、无惑语、不二语、不分歧语、决定语、无误语、确立语。"喜"是与五种欲功德相应的喜、欢、欢喜、喜悦、笑、大笑、快乐、满足、踊跃、心意满足、遍满。"心"是指心、意、意识、心脏、净白、意处、意根、识、识蕴、与此相应的意识界，这称为心。此心与此喜俱生、俱起、相应、结合，有同一生起、同一灭去、同一所依、同一所缘。"心生欢喜"是指心生欢喜、满足、欢悦、极欢悦、如意、踊跃、欣喜、愉悦。
"众生获得所欲求"中，"获得"是指获得、得到、证得、寻获。"众生"是指有情、人、人类、士夫、补特伽罗、生命、生者、人士、人类、人。"所欲求"是指其所欲求、喜好、愿求、羡慕、渴望的色、声、香、味或触。


Tenāha bhagavā –

‘‘Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchatī’’ti.

2.

Tassace kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

Tassace kāmayānassāti. Tassa ceti tassa khattiyassa vā brāhmaṇassa vā vessassa vā suddassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā devassa vā manussassa vā. Kāmayānassāti kāme icchamānassa sādiyamānassa patthayamānassa pihayamānassa abhijappamānassa. Atha vā kāmataṇhāya yāyati niyyati vuyhati saṃharīyati. Yathā hatthiyānena vā assayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyati; evamevaṃ kāmataṇhāya yāyati niyyati vuyhati saṃharīyatīti – tassa ce kāmayānassa.

Chandajātassa jantunoti. Chandoti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasneho kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ, tassa so kāmacchando jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto. Jantunoti sattassa narassa mānavassa posassa puggalassa jīvassa jāgussa jantussa indagussa manujassāti – chandajātassa jantuno.

Tekāmā parihāyantīti – te vā kāmā parihāyanti, so vā kāmehi parihāyati. Kathaṃ te kāmā parihāyanti? Tassa tiṭṭhantasseva te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti, nihitaṃ vā nādhigacchati, duppayuttā vā kammantā bhijjanti, kule vā kulaṅgāro uppajjati, yo te bhoge vikirati vidhamati [vidhameti (syā.)] viddhaṃseti aniccatāyeva aṭṭhamī. Evaṃ te kāmā hāyanti parihāyanti paridhaṃsenti paripatanti antaradhāyanti vippalujjanti. Kathaṃ so kāmehi parihāyati? Tiṭṭhanteva te bhoge so cavati marati vippalujjati. Evaṃ so kāmehi hāyati parihāyati paridhaṃseti paripatati antaradhāyati vippalujjati.

Corā haranti rājāno, aggi dahati nassati;

Atha antena jahati [atho antena heti (syā.), asahantena dahati (ka.)], sarīraṃ sapariggahaṃ;

Etadaññāya medhāvī, bhuñjetha ca dadetha ca.

Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṃ, anindito saggamupeti ṭhānanti, te kāmā parihāyanti.

Sallaviddhova ruppatīti. Yathā ayomayena vā sallena viddho, aṭṭhimayena vā sallena dantamayena vā sallena visāṇamayena vā sallena kaṭṭhamayena vā sallena viddho ruppati kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati, byādhito domanassito hoti, evameva vatthukāmānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. So kāmasallena ca sokasallena ca viddho, ruppati kuppati ghaṭṭīyati pīḷīyati byādhito domanassito hotīti – sallaviddhova ruppati.

Tenāha bhagavā –

‘‘Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī’’ti.



因此世尊说——
"当人贪求欲望时，如果成就其所愿，
他必定心生欢喜，因获得所追求者。"
2.
"若有欲求之众生，生起强烈欲望者，
彼欲必将衰退去，如中箭者受煎熬。"
"若有欲求之众生"中，"若有"指那刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家者、出家者、天人或人类。"欲求"是指对欲望的希求、喜好、愿求、羡慕、渴望。或是被欲爱所驱使、引导、运载、携带。如同乘坐象车、马车、牛车、羊车、绵羊车、骆驼车、驴车而被驱使、引导、运载、携带；同样地，被欲爱所驱使、引导、运载、携带。
"生起强烈欲望之众生"中，"欲望"是指对诸欲的欲求、欲贪、欲喜、欲爱、欲染、欲热、欲痴、欲着、欲流、欲缚、欲取、欲盖，这欲望对他已生起、已产生、已出现、已显现。"众生"是指有情、人、人类、士夫、补特伽罗、生命、生者、人士、人类、人。
"彼欲必将衰退去"——或是那些欲望衰退，或是他从欲望衰退。如何是那些欲望衰退？当他还活着时，那些财富或被国王掠夺，或被盗贼掠夺，或被火烧毁，或被水冲走，或被不喜欢的继承人掠夺，或找不到藏匿之物，或事业经营不善而破产，或家族中出现败家子，散尽、挥霍、破坏那些财富，或以无常为第八。如是这些欲望减损、衰退、毁坏、消失、灭亡、破灭。如何是他从欲望衰退？即使那些财富还在，他也会死亡、逝去、破灭。如是他从欲望减损、衰退、毁坏、消失、灭亡、破灭。
"盗贼掠夺及国王，火焰焚烧皆毁坏，
最后必定要舍弃，此身及诸所执物；
智者了知此道理，应当受用亦布施，
随力施用无人诽，死后得生天界中。"——如是彼欲衰退。
"如中箭者受煎熬"——如被铁箭、骨箭、牙箭、角箭、木箭所射中而受苦、烦恼、伤害、压迫，成为病者、忧恼者。同样地，由于事欲的变易异转而生起忧、悲、苦、忧恼。他被欲箭和忧箭所射中，而受苦、烦恼、伤害、压迫，成为病者、忧恼者。
因此世尊说——
"若有欲求之众生，生起强烈欲望者，
彼欲必将衰退去，如中箭者受煎熬。"

3.

Yokāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.

Yokāme parivajjetīti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Kāme parivajjetīti. Kāmāti uddānato dve kāmā – vatthukāmā ca kilesakāmā ca…pe… ime vuccanti vatthukāmā…pe… ime vuccanti kilesakāmā. Kāme parivajjetīti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeti – vikkhambhanato vā samucchedato vā. Kathaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeti? ‘‘Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassādaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘maṃsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘aṅgārakāsūpamā kāmā mahāpariḷāhaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘rukkhaphalūpamā kāmā sambhañjanaparibhañjanaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘asisūnūpamā kāmā adhikuṭṭanaṭṭhenā’’ti [adhikantanaṭṭhenāti (syā.)] passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘sattisūlūpamā kāmā vinivijjhanaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘sappasirūpamā kāmā sappaṭibhayaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti, ‘‘aggikkhandhūpamā kāmā mahābhitāpanaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeti.

Buddhānussatiṃ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti, dhammānussatiṃ bhāventopi…pe… saṅghānussatiṃ bhāventopi… sīlānussatiṃ bhāventopi… cāgānussatiṃ bhāventopi… devatānussatiṃ bhāventopi… ānāpānassatiṃ [ānāpānasatiṃ (sī.)] bhāventopi… maraṇassatiṃ bhāventopi… kāyagatāsatiṃ bhāventopi… upasamānussatiṃ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti.

Paṭhamaṃ jhānaṃ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti, dutiyaṃ jhānaṃ bhāventopi…pe… tatiyaṃ jhānaṃ bhāventopi… catutthaṃ jhānaṃ bhāventopi… ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi… viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ bhāventopi… ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi … nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti. Evaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeti.

Kathaṃ samucchedato kāme parivajjeti? Sotāpattimaggaṃ bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti, sakadāgāmimaggaṃ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti, anāgāmimaggaṃ bhāventopi anusahagate kāme samucchedato parivajjeti, arahattamaggaṃ bhāventopi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ asesaṃ nissesaṃ samucchedato kāme parivajjeti. Evaṃ samucchedato kāme parivajjetīti – yo kāme parivajjeti.


3.
"谁能远离诸欲者，如避蛇头用足离，
正念超越此世间，一切执着粘著性。"
"谁能远离诸欲者"中的"谁"，是指任何种类、任何状态、任何情况、任何性质、处于任何位置、具备任何法的刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家者、出家者、天人或人类。"远离诸欲"中的"欲"，概括而言有两种——事欲和烦恼欲……（详如前文）……这些称为事欲……这些称为烦恼欲。"远离诸欲"是以两种方式远离欲望——镇伏远离或断除远离。
如何是镇伏远离诸欲？观察到"欲如骨架，以少味为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如肉块，以众多共享为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如草炬，以焚烧为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如火坑，以大热恼为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如梦境，以暂时显现为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如借物，以临时为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如树果，以折断破坏为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如屠刀，以切割为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如剑矛，以刺穿为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如蛇头，以可怖为性质"而镇伏远离诸欲；观察到"欲如火聚，以大灼热为性质"而镇伏远离诸欲。
修习佛随念也是镇伏远离诸欲，修习法随念也……修习僧随念也……修习戒随念也……修习舍随念也……修习天随念也……修习入出息念也……修习死随念也……修习身至念也……修习寂止随念也是镇伏远离诸欲。
修习初禅也是镇伏远离诸欲，修习第二禅也……修习第三禅也……修习第四禅也……修习空无边处定也……修习识无边处定也……修习无所有处定也……修习非想非非想处定也是镇伏远离诸欲。如是是镇伏远离诸欲。
如何是断除远离诸欲？修习预流道时断除远离趣向恶趣之欲，修习一来道时断除远离粗重之欲，修习不还道时断除远离潜在之欲，修习阿罗汉道时则一切、一切种、一切方面、无余、无遗地断除远离诸欲。如是是断除远离诸欲。




Sappasseva padā siroti. Sappo vuccati ahi. Kenaṭṭhena sappo? Saṃsappanto gacchatīti sappo; bhujanto gacchatīti bhujago; urena gacchatīti urago; pannasiro gacchatīti pannago; sirena supatīti [sappatīti (ka.)] sarīsapo [siriṃsapo (sī.)]; bile sayatīti bilāsayo; guhāyaṃ sayatīti guhāsayo; dāṭhā tassa āvudhoti dāṭhāvudho; visaṃ tassa ghoranti ghoraviso; jivhā tassa duvidhāti dvijivho; dvīhi jivhāhi rasaṃ sāyatīti dvirasaññū. Yathā puriso jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo pādena sappasiraṃ vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya; evameva sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti – sappasseva padā siro.

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatīti. Soti yo kāme parivajjeti. Visattikā vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṃ gedho paligedho [paḷigedho (sī.)] saṅgo paṅko, ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā, suttaṃ visatā āyūhinī [āyūhanī (sī. syā.)] dutiyā paṇidhi bhavanetti, vanaṃ vanatho sandhavo sneho apekkhā paṭibandhu, āsā āsīsanā āsīsitattaṃ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā, lābhāsā janāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṃ loluppaṃ loluppāyanā loluppāyitattaṃ pucchañjikatā sādhukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā , ogho yogo gantho upādānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ chadanaṃ bandhanaṃ, upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṃ latā vevicchaṃ, dukkhamūlaṃ dukkhanidānaṃ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṃ māravisayo, taṇhānadī taṇhājālaṃ taṇhāgaddulaṃ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.

Visattikāti. Kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā; visālāti visattikā; visaṭāti visattikā; visakkatīti visattikā; visaṃharatīti visattikā; visaṃvādikāti visattikā; visamūlāti visattikā; visaphalāti visattikā; visaparibhogoti visattikā; visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe, kule gaṇe āvāse lābhe yase, pasaṃsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave, saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā.

Loketi apāyaloke manussaloke devaloke, khandhaloke dhātuloke āyatanaloke. Satoti catūhi kāraṇehi sato – kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu…pe… citte… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato.

Aparehipi catūhi kāraṇehi sato – asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ katattā sato, satiparibandhānaṃ dhammānaṃ hatattā sato, satinimittānaṃ dhammānaṃ asammuṭṭhattā sato.


"如足避蛇头"中，"蛇"即是指蛇。为什么称为蛇？因爬行而行故称蛇；因弯曲而行故称蛇身行者；因胸行故称胸行者；因匍匐而行故称匍匐者；因头部睡卧故称爬行者；因住于洞穴故称洞穴居者；因住于山洞故称山洞居者；因牙为武器故称牙为武器者；因毒为可怖故称可怖毒者；因双舌故称双舌者；因以双舌尝味故称知双味者。如一个渴望生存、不欲死亡、欲求快乐、厌恶痛苦的人，会用脚避开、远离、回避、完全避开蛇头；同样地，欲求快乐、厌恶痛苦者应避开、远离、回避、完全避开诸欲。
"他正念于世间，超越诸粘著性"中，"他"是指远离诸欲者。"粘著性"是指渴爱。即是贪、染着、随顺、随从、喜、喜贪、心染着、欲求、迷醉、执取、贪求、遍贪求、执著、泥淖、动摇、欺诳、生起者、产生者、缝合者、网罗者、流动者、扩散者、织网者、产出者、实行者、伴侣、企求、有之导引、林、丛林、结合、爱染、期待、系缚、希望、希求、希求性、色希求、声希求、香希求、味希求、触希求、获得希求、子女希求、生命希求、低语、遍语、过度语、语言、语言性、贪婪、贪婪性、贪婪状态、渴求性、乐善性、非法贪、不平等贪、意欲、强欲、愿望、羡慕、遍愿、欲爱、有爱、无有爱、色爱、无色爱、灭爱、色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱、暴流、轭、结、取、障、盖、遮、缚、随烦恼、随眠、缠、蔓、悭吝、苦根、苦因、苦源、魔索、魔饵、魔境、爱河、爱网、爱系、爱海、贪婪、贪欲、不善根。
"粘著性"为何称为粘著性？因遍在故为粘著性；因广大故为粘著性；因蔓延故为粘著性；因执取故为粘著性；因牵引故为粘著性；因欺诳故为粘著性；因毒根故为粘著性；因毒果故为粘著性；因毒受用故为粘著性。或者说那渴爱广大，遍在于色、声、香、味、触，家族、群体、住处、利养、名声、称赞、乐、衣服、饮食、住处、病者所需医药资具，欲界、色界、无色界，欲有、色有、无色有，想有、无想有、非想非非想有，一蕴有、四蕴有、五蕴有，过去、未来、现在，所见闻觉知的诸法中蔓延广大，故称为粘著性。
"世间"是指地狱世间、人间世间、天界世间，蕴世间、界世间、处世间。"正念"由四种原因而正念——修习身随观念处而正念，修习受......修习心......修习法随观念处而正念。
又由其他四种原因而正念——以远离不念故正念，以作应念诸法故正念，以破坏念的障碍法故正念，以不忘失念的标志法故正念。


Aparehipi catūhi kāraṇehi sato – satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apaccorohaṇatāya [apaccoropanatāya (sī.)] sato.

Aparehipi catūhi kāraṇehi sato – sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato. Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato. Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṃ vuccati sati. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati sato.

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatīti. Loke vā sā visattikā, loke vā taṃ visattikaṃ sato tarati uttarati patarati samatikkamati vītivattatīti – somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattati.

Tenāha bhagavā –

‘‘Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatī’’ti.

4.

Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhū puthu kāme, yo naro anugijjhati.

Khettaṃvatthuṃ hiraññaṃ vāti. Khettanti sālikkhettaṃ vīhikkhettaṃ muggakkhettaṃ māsakkhettaṃ yavakkhettaṃ godhumakkhettaṃ tilakkhettaṃ. Vatthunti gharavatthuṃ koṭṭhakavatthuṃ purevatthuṃ pacchāvatthuṃ ārāmavatthuṃ vihāravatthuṃ. Hiraññanti hiraññaṃ vuccati kahāpaṇoti – khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā.

Gavāssaṃ dāsaporisanti. Gavanti gavā [gāvo (ka.)] vuccanti. Assāti pasukādayo vuccanti. Dāsāti cattāro dāsā – antojātako dāso, dhanakkītako dāso, sāmaṃ vā dāsabyaṃ upeti, akāmako vā dāsavisayaṃ upeti.

‘‘Āmāya dāsāpi bhavanti heke, dhanena kītāpi bhavanti dāsā;

Sāmañca eke upayanti dāsyaṃ, bhayāpanuṇṇāpi bhavanti dāsā’’ti.

Purisāti tayo purisā – bhatakā, kammakarā, upajīvinoti – gavāssaṃ dāsaporisaṃ.

Thiyo bandhū puthu kāmeti. Thiyoti itthipariggaho vuccati. Bandhūti cattāro bandhū – ñātibandhavāpi bandhu, gottabandhavāpi bandhu, mantabandhavāpi bandhu, sippabandhavāpi bandhu. Puthu kāmeti bahū kāme. Ete puthu kāmā manāpikā rūpā…pe… manāpikā phoṭṭhabbāti – thiyo bandhū puthu kāme.

Yo naro anugijjhatīti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Anugijjhatīti kilesakāmena vatthukāmesu gijjhati anugijjhati paligijjhati palibajjhatīti – yo naro anugijjhati.

Tenāha bhagavā –

‘‘Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhū puthu kāme, yo naro anugijjhatī’’ti.



又由其他四种原因而正念——以具足念故正念，以自在于念故正念，以熟练于念故正念，以不退失于念故正念。
又由其他四种原因而正念——以具念性故正念，以寂静性故正念，以止息性故正念，以具足寂静法故正念。以佛随念而正念，以法随念而正念，以僧随念而正念，以戒随念而正念，以舍随念而正念，以天随念而正念，以入出息念而正念，以死随念而正念，以身至念而正念，以寂止随念而正念。凡是念、随念、忆念、念性、忆持性、不漂流性、不忘失性、念、念根、念力、正念、念觉支、一乘道，这称为念。具足、完全具足、到达、完全到达、成就、完全成就、具备此念者，称为正念者。
"他正念于世间，超越诸粘著性"——或在世间有此粘著性，或在世间有此粘著者，以正念超越、超出、渡过、超胜、越过。
因此世尊说——
"谁能远离诸欲者，如避蛇头用足离，
正念超越此世间，一切执着粘著性。"
4.
"田地宅院及金银，牛马奴仆诸财物，
妇女亲族众欲乐，若人贪着系缚中。"
"田地宅院及金银"中，"田"是指稻田、谷田、绿豆田、豆田、大麦田、小麦田、芝麻田。"宅院"是指房屋地、仓库地、前地、后地、园地、寺院地。"金银"是指货币称为金银。
"牛马奴仆"中，"牛"是指牛类。"马"是指家畜等。"奴"有四种——家生奴、买得奴、自愿为奴者、非愿为奴者。
"有些因债务而成为奴隶，有些因财物买来成为奴隶，
有些自愿成为奴隶，有些因恐惧而成为奴隶。"
"仆"有三种——受雇者、工人、依靠者。
"妇女亲族众欲乐"中，"妇女"是指所占有的女人。"亲族"有四种——亲戚眷属、族姓眷属、咒术眷属、技能眷属。"众欲乐"是指多种欲乐。这些众多欲乐是可意的色......可意的触。
"若人贪着"中，"若"是指任何种类、任何状态、任何情况、任何性质、处于任何位置、具备任何法的刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家者、出家者、天人或人类。"人"是指有情、人、人类、士夫、补特伽罗、生命、生者、人士、人类、人。"贪着"是指以烦恼欲对事欲贪求、随贪、遍贪、系缚。
因此世尊说——
"田地宅院及金银，牛马奴仆诸财物，
妇女亲族众欲乐，若人贪着系缚中。"

5.

Abalā naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā;

Tato naṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinnamivodakaṃ.

Abalā naṃ balīyantīti. Abalāti abalā kilesā dubbalā appabalā appathāmakā hīnā nihīnā ( ) [(parihīnā) (sī. syā.)] omakā lāmakā chatukkā parittā. Te kilesā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti, evampi abalā naṃ balīyanti. Atha vā, abalaṃ puggalaṃ dubbalaṃ appabalaṃ appathāmakaṃ hīnaṃ nihīnaṃ omakaṃ lāmakaṃ chatukkaṃ parittaṃ, yassa natthi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ . Te kilesā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti – evampi abalā naṃ balīyantīti.

Maddante naṃ parissayāti. Dve parissayā – pākaṭaparissayā ca paṭicchannaparissayā ca. Katame pākaṭaparissayā? Sīhā byagghā dīpī acchā taracchā kokā mahiṃsā [mahisā (sī. syā.)] hatthī ahivicchikā satapadī, corā vā assu mānavā vā katakammā vā akatakammā vā, cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo, kāso sāso pināso ḍāho jaro, kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā, kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro, daddu kaṇḍu kacchu rakhasā [rakkhasā (ka.)] vitacchikā lohitapittaṃ, madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā, pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassā iti vā – ime vuccanti pākaṭaparissayā.

Katame paṭicchannaparissayā? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ , kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ, rāgo doso moho kodho upanāho makkho paḷāso issā macchariyaṃ, māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādo, sabbe kilesā sabbe duccaritā sabbe darathā sabbe pariḷāhā sabbe santāpā sabbākusalābhisaṅkhārā – ime vuccanti paṭicchannaparissayā.


5.
"弱者变得强大，危难折磨于他，
随后苦恼追随，如破船进水中。"
"弱者变得强大"中，"弱者"是指软弱的、无力的、微力的、少力的、低劣的、卑下的、低等的、下贱的、无能的、微小的诸烦恼。这些烦恼制服、征服、压倒、淹没、耗尽、折磨那个人，如是"弱者变得强大"。或者说，对于软弱的、无力的、微力的、少力的、低劣的、卑下的、低等的、下贱的、无能的、微小的人，他没有信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力。这些烦恼制服、征服、压倒、淹没、耗尽、折磨那个人，如是"弱者变得强大"。
"危难折磨于他"中，有两种危难——明显的危难和隐藏的危难。什么是明显的危难？狮子、虎、豹、熊、鬣狗、狼、水牛、象、蛇、蝎、蜈蚣，或是盗贼、作恶者、未作恶者，眼病、耳病、鼻病、舌病、身病、头病、耳病、口病、齿病，咳嗽、哮喘、鼻炎、发烧、老病，腹病、昏厥、痢疾、腹痛、霍乱，麻疯、肿瘤、白癞、干痨、癫痫，疥癣、瘙痒、疹、疮、湿疹、血胆病，糖尿病、痔疮、疱、痈，胆汁引起的疾病、痰引起的疾病、风引起的疾病、[三者]集合的疾病、气候变化引起的疾病、不规律生活引起的疾病，突发的疾病、业报引起的疾病，寒、热、饥、渴、大便、小便，虻、蚊、风、日晒、爬行类接触等——这些称为明显的危难。
什么是隐藏的危难？身恶行、语恶行、意恶行，欲贪盖、嗔恚盖、昏沉睡眠盖、掉举恶作盖、疑盖，贪、嗔、痴、忿、恨、覆、恼、嫉、悭，诳、谄、慢、激情、傲慢、放逸，一切烦恼、一切恶行、一切忧虑、一切热恼、一切苦恼、一切不善行——这些称为隐藏的危难。


Parissayāti kenaṭṭhena parissayā? Parisahantīti parissayā, parihānāya saṃvattantīti parissayā, tatrāsayāti parissayā. Kathaṃ parisahantīti parissayā? Te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddanti. Evaṃ parisahantīti parissayā. Kathaṃ parihānāya saṃvattantīti parissayā? Te parissayā kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Katamesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ? Sammāpaṭipadāya anulomapaṭipadāya apaccanīkapaṭipadāya aviruddhapaṭipadāya anvatthapaṭipadāya dhammānudhammapaṭipadāya, sīlesu paripūrikāritāya indriyesu guttadvāratāya bhojane mattaññutāya, jāgariyānuyogassa satisampajaññassa, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ sammappadhānānaṃ bhāvanānuyogassa catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvanānuyogassa, pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanānuyogassa pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogassa, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanānuyogassa ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogassa – imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ antarāyāya parihānāya saṃvattanti. Evaṃ parihānāya saṃvattantīti – parissayā.

Kathaṃ tatrāsayāti parissayā? Tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Yathā bile bilāsayā pāṇā sayanti, dake dakāsayā pāṇā sayanti, vane vanāsayā pāṇā sayanti, rukkhe rukkhāsayā pāṇā sayanti, evameva tatthete pāpakā akusalā dhammā uppajjanti attabhāvasannissayā. Evampi tatrāsayāti – parissayā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Sāntevāsiko, bhikkhave, bhikkhu sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharati? Idha, bhikkhave, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyassa anto vasanti anvāsavanti pāpakā akusalā dhammāti – tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti. Samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti – tasmā sācariyakoti vuccati.

‘‘Puna caparaṃ , bhikkhave, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā, ghānena gandhaṃ ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā, manasā dhammaṃ viññāya uppajjanti ye pāpakā akusalā dhammā sarasaṅkappā saññojaniyā, tyassa anto vasanti anvāsavanti pāpakā akusalā dhammāti – tasmā sāntevāsikoti vuccati. Te naṃ samudācaranti. Samudācaranti naṃ pāpakā akusalā dhammāti – tasmā sācariyakoti vuccati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sāntevāsiko sācariyako dukkhaṃ na phāsu viharatī’’ti. Evampi tatrāsayāti – parissayā.

Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Tayome, bhikkhave, antarāmalā – antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalaṃ [antarāmalo (syā.)] antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso…pe… moho, bhikkhave, antarāmalaṃ antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā – antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā.

‘‘Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.


"危难"为何称为危难？因征服故为危难，因导致衰退故为危难，因住于其中故为危难。如何因征服故为危难？那些危难制服、征服、压倒、淹没、耗尽、折磨那个人。如是因征服故为危难。如何因导致衰退故为危难？那些危难导致善法的障碍和衰退。什么善法？正确行道、随顺行道、不违逆行道、不相违行道、如理行道、法随法行道，戒的圆满、根门的守护、饮食知量，修习警寤、正知正念，修习四念处、修习四正勤、修习四神足，修习五根、修习五力，修习七觉支、修习八圣道分——导致这些善法的障碍和衰退。如是因导致衰退故为危难。
如何因住于其中故为危难？在那里，这些恶不善法生起，依止于自体。如住在洞穴的生物住于洞穴，住在水中的生物住于水中，住在森林的生物住于森林，住在树上的生物住于树上；同样地，在那里，这些恶不善法生起，依止于自体。如是因住于其中故为危难。
这是世尊所说：
"诸比丘，有内住者、有师者的比丘住于痛苦不安。诸比丘，如何比丘有内住者、有师者住于痛苦不安？在此，诸比丘，当比丘以眼见色时，生起恶不善法、随贪寻思、结缚，这些恶不善法住在他内部、随住，故称为'有内住者'。这些[恶不善法]现行于他。恶不善法现行于他，故称为'有师者'。
再者，诸比丘，当比丘以耳闻声、以鼻嗅香、以舌尝味、以身触触、以意知法时，生起恶不善法、随贪寻思、结缚，这些恶不善法住在他内部、随住，故称为'有内住者'。这些[恶不善法]现行于他。恶不善法现行于他，故称为'有师者'。如是，诸比丘，比丘有内住者、有师者住于痛苦不安。"如是因住于其中故为危难。
这是世尊所说：
"诸比丘，有三种内垢、内敌、内对头、内杀手、内对立者。是哪三种？诸比丘，贪是内垢、内敌、内对头、内杀手、内对立者。嗔......痴是内垢、内敌、内对头、内杀手、内对立者。诸比丘，这三种是内垢、内敌、内对头、内杀手、内对立者。
贪生不利益，贪令心动摇，
内生诸恐怖，众人不觉知。


‘‘Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ [andhatamaṃ (syā. ka.)] tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.

‘‘Anatthajanano doso, doso cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

‘‘Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.

‘‘Anatthajanano moho, moho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

‘‘Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate nara’’nti.

Evampi tatrāsayāti – parissayā.

Vuttampi hetaṃ bhagavatā – ‘‘tayo kho, mahārāja, purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho, mahārāja…pe… moho kho, mahārāja, purisassa dhammo ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho, mahārāja, tayo purisassa dhammā ajjhattaṃ uppajjamānā uppajjanti, ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.

‘‘Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;

Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala’’nti.

Evampi tatrāsayāti – parissayā.

Vuttampi cetaṃ bhagavatā –

‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā, arati rati lomahaṃso itojā;

Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajantī’’ti [dhaṅkamivossajjanti (syā.)].

Evampi tatrāsayāti – parissayā. Maddante naṃ parissayāti. Te parissayā taṃ puggalaṃ sahanti parisahanti abhibhavanti ajjhottharanti pariyādiyanti maddantīti – maddante naṃ parissayā.


"贪人不知义，贪人不见法，
尔时如盲暗，贪欲制人时。
嗔生不利益，嗔令心动摇，
内生诸恐怖，众人不觉知。
瞋怒不知义，瞋怒不见法，
尔时如盲暗，嗔恚制人时。
痴生不利益，痴令心动摇，
内生诸恐怖，众人不觉知。
愚痴不知义，愚痴不见法，
尔时如盲暗，愚痴制人时。"
如是因住于其中故为危难。
这也是世尊所说："大王，三法生起于人内心时，生起即为不利、痛苦、不安。是哪三法？大王，贪法生起于人内心时，生起即为不利、痛苦、不安。大王，嗔......大王，痴法生起于人内心时，生起即为不利、痛苦、不安。大王，这三法生起于人内心时，生起即为不利、痛苦、不安。
贪欲嗔恚痴，恶心的众生，
由自己生起，如芦果伤身。"
如是因住于其中故为危难。
这也是世尊所说：
"贪与嗔从此生，不乐与乐及身毛竖立从此起，
从此生起意寻思，如童子放乌鸦飞。"
如是因住于其中故为危难。"危难折磨于他"——那些危难制服、征服、压倒、淹没、耗尽、折磨那个人。


Tatonaṃ dukkhamanvetīti. Tatoti tato tato parissayato taṃ puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, jarādukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, byādhidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, maraṇadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, nerayikaṃ dukkhaṃ, tiracchānayonikaṃ dukkhaṃ, pettivisayikaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, mānusikaṃ dukkhaṃ… gabbhokkantimūlakaṃ dukkhaṃ… gabbhe ṭhitimūlakaṃ dukkhaṃ… gabbhā vuṭṭhānamūlakaṃ dukkhaṃ… jātassūpanibandhakaṃ dukkhaṃ… jātassa parādheyyakaṃ dukkhaṃ… attūpakkamaṃ dukkhaṃ… parūpakkamaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, dukkhadukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, saṅkhāradukkhaṃ… vipariṇāmadukkhaṃ … cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo, kāso sāso pināso ḍāho jaro, kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā, kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro, daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṃ, madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā, opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā, sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassadukkhaṃ… mātumaraṇaṃ dukkhaṃ… pitumaraṇaṃ dukkhaṃ… bhātumaraṇaṃ dukkhaṃ… bhaginimaraṇaṃ dukkhaṃ… puttamaraṇaṃ dukkhaṃ… dhītumaraṇaṃ dukkhaṃ … ñātibyasanaṃ dukkhaṃ… bhogabyasanaṃ dukkhaṃ… rogabyasanaṃ dukkhaṃ… sīlabyasanaṃ dukkhaṃ… diṭṭhibyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti – tato naṃ dukkhamanveti.

Nāvaṃ bhinnamivodakanti. Yathā bhinnaṃ nāvaṃ dakamesiṃ [udakadāyito (sī.), udakaṃ anvāyikaṃ (syā.)] tato tato udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, puratopi udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, pacchatopi… heṭṭhatopi… passatopi udakaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti; evameva tato tato parissayato taṃ puggalaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti, jātidukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hoti…pe… diṭṭhibyasanaṃ dukkhaṃ anveti anugacchati anvāyikaṃ hotīti – nāvaṃ bhinnamivodakaṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Abalā naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā;

Tato naṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinnamivodaka’’nti.



"随后苦恼追随他"——从那些危难中，苦恼追随、跟随、伴随那个人：生苦追随、跟随、伴随，老苦追随、跟随、伴随，病苦追随、跟随、伴随，死苦追随、跟随、伴随，忧悲苦恼愁叹之苦追随、跟随、伴随，地狱之苦、畜生之苦、饿鬼之苦追随、跟随、伴随，人间之苦......入胎所生之苦......住胎所生之苦......出胎所生之苦......生后所依之苦......生后他人加害之苦......自加之苦......他加之苦追随、跟随、伴随，纯苦追随、跟随、伴随，行苦......变易苦......眼病、耳病、鼻病、舌病、身病、头病、耳病、口病、齿病，咳嗽、哮喘、鼻炎、发烧、老病，腹病、昏厥、痢疾、腹痛、霍乱，麻疯、肿瘤、白癞、干痨、癫痫，疥癣、瘙痒、疹、疮、湿疹、血胆病，糖尿病、痔疮、疱、痈，胆汁引起的疾病、痰引起的疾病、风引起的疾病、[三者]集合的疾病、气候变化引起的疾病、不规律生活引起的疾病，突发的疾病、业报引起的疾病，寒、热、饥、渴、大便、小便，虻、蚊、风、日晒、爬行类接触之苦......母亲死亡之苦......父亲死亡之苦......兄弟死亡之苦......姐妹死亡之苦......儿子死亡之苦......女儿死亡之苦......亲属损失之苦......财物损失之苦......疾病损失之苦......戒失之苦......见失之苦追随、跟随、伴随。
"如破船进水中"——如破船漏水，从各处水追随、跟随、伴随，从前面水追随、跟随、伴随，从后面......从下面......从侧面水追随、跟随、伴随；同样地，从那些危难中，苦恼追随、跟随、伴随那个人：生苦追随、跟随、伴随......见失之苦追随、跟随、伴随。
因此世尊说——
"弱者变得强大，危难折磨于他，
随后苦恼追随，如破船进水中。"

6.

Tasmājantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva pāragū.

Tasmā jantu sadā satoti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā etaṃ ādīnavaṃ sampassamāno kāmesūti – tasmā. Jantūti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Sadāti sadā sabbadā sabbakālaṃ niccakālaṃ dhuvakālaṃ satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ poṅkhānupoṅkhaṃ udakūmikajātaṃ avīci santati sahitaṃ phassitaṃ [phusitaṃ (sī. syā.)], purebhattaṃ pacchābhattaṃ purimayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ, kāḷe juṇhe vasse hemante gimhe, purime vayokhandhe majjhime vayokhandhe pacchime vayokhandhe. Satoti catūhi kāraṇehi sato – kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato, vedanāsu… citte… dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ bhāvento sato. Aparehi catūhi kāraṇehi sato…pe… so vuccati satoti – tasmā jantu sadā sato.

Kāmāni parivajjayeti. Kāmāti uddānato dve kāmā – vatthukāmā ca kilesakāmā ca…pe… ime vuccanti vatthukāmā…pe… ime vuccanti kilesakāmā. Kāmāni parivajjayeti dvīhi kāraṇehi kāme parivajjeyya – vikkhambhanato vā samucchedato vā. Kathaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeyya? ‘‘Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā appassādaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeyya, ‘‘maṃsapesūpamā kāmā bahusādhāraṇaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeyya, ‘‘tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhenā’’ti passanto vikkhambhanato kāme parivajjeyya…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ bhāvento vikkhambhanato kāme parivajjeyya. Evaṃ vikkhambhanato kāme parivajjeyya…pe… evaṃ samucchedato kāme parivajjeyyāti – kāmāni parivajjaye.

Te pahāya tare oghanti. Teti vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gamitvā; kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gamitvā; byāpādanīvaraṇaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ… vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gamitvā kāmoghaṃ bhavoghaṃ diṭṭhoghaṃ avijjoghaṃ tareyya uttareyya patareyya samatikkameyya vītivatteyyāti – te pahāya tare oghaṃ.

Nāvaṃsitvāva pāragūti. Yathā garukaṃ nāvaṃ bhārikaṃ udakaṃ sitvā [siñcitvā (sī. syā.)] osiñcitvā chaḍḍetvā lahukāya nāvāya khippaṃ lahuṃ appakasireneva pāraṃ gaccheyya; evameva vatthukāme parijānitvā kilesakāme pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gamitvā; kāmacchandanīvaraṇaṃ… byāpādanīvaraṇaṃ… thinamiddhanīvaraṇaṃ… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ… vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gamitvā khippaṃ lahuṃ appakasireneva pāraṃ gaccheyya. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ . Pāraṃ gaccheyyāti – pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ phuseyya, pāraṃ sacchikareyya. Pāragūti yopi pāraṃ gantukāmo sopi pāragū; yopi pāraṃ gacchati sopi pāragū; yopi pāraṃ gato, sopi pāragū.


6.
"是故有情常正念，应当远离诸欲贪，
舍彼渡越诸暴流，如排船水达彼岸。"
"是故有情常正念"中，"是故"是指因为这个原因、这个缘由、这个条件、这个因缘，看见诸欲中的这种过患。"有情"是指有情、人、人类、士夫、补特伽罗、生命、生者、人士、人类、人。"常"是指常时、一切时、一切期间、恒时、久时、相续、不断、相继、如水波相续、不间断、相连、接触，午前、午后、初夜、中夜、后夜，黑分、白分、雨季、冬季、夏季，前生命期、中生命期、后生命期。"正念"由四种原因而正念——修习身随观念处而正念，修习受......心......法随观念处而正念。由其他四种原因而正念......故称为正念。
"应当远离诸欲"中，"欲"总的来说有两种——事欲和烦恼欲......这些称为事欲......这些称为烦恼欲。"应当远离诸欲"由两种原因应远离诸欲——由镇伏或由断除。如何由镇伏远离诸欲？见到"欲如骨架，义为少味"而由镇伏远离诸欲，见到"欲如肉块，义为多共"而由镇伏远离诸欲，见到"欲如火把，义为烧害"而由镇伏远离诸欲......修习非想非非想处定而由镇伏远离诸欲。如是由镇伏远离诸欲......如是由断除远离诸欲。
"舍彼渡越诸暴流"中，"彼"是指遍知事欲后，断除、舍弃、驱除、灭尽、令不存在烦恼欲；断除、舍弃、驱除、灭尽、令不存在欲贪盖；......嗔恚盖......昏沉睡眠盖......掉举恶作盖......疑盖，渡越、超越、度过、超胜、越过欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流。
"如排船水达彼岸"——如[有人]从重船中倾倒、排出、弃舍水，以轻船迅速、轻易、毫不困难地到达彼岸；同样地，遍知事欲后，断除、舍弃、驱除、灭尽、令不存在烦恼欲；断除、舍弃、驱除、灭尽、令不存在欲贪盖......嗔恚盖......昏沉睡眠盖......掉举恶作盖......疑盖，迅速、轻易、毫不困难地到达彼岸。"彼岸"是指不死、涅槃。即是一切行的止息、一切依的舍离、爱尽、离贪、灭、涅槃。"到达彼岸"是指证得彼岸、触达彼岸、作证彼岸。"达彼岸者"——欲到达彼岸者也是达彼岸者，正在到达彼岸者也是达彼岸者，已到达彼岸者也是达彼岸者。


Vuttampi hetaṃ bhagavatā –

Tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇoti. Brāhmaṇoti kho, bhikkhave, arahato etaṃ adhivacanaṃ. So abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samāpattipāragū. Abhiññāpāragū sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṃ, pahānapāragū sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ ariyamaggānaṃ, sacchikiriyāpāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ. So vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāraṃ gato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso gatakoṭiko pālitabrahmacariyo uttamadiṭṭhippatto bhāvitamaggo pahīnakileso paṭividdhākuppo sacchikatanirodho, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito, nirodho sacchikato, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ.

So ukkhittapaligho saṃkiṇṇaparikkho abbuḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto pañcaṅgavippahīno chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño kevalī vusitavā uttamapuriso paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati [neva ācināti (sī. syā.)] nāpacinati , apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito. Neva saṃsibbati [neva sineti (sī.), neva visīneti (syā.)] na ussineti, visinitvā ṭhito. Neva vidhūpeti na sandhūpeti, vidhūpetvā ṭhito. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Asekkhena samādhikkhandhena… asekkhena paññākkhandhena… asekkhena vimuttikkhandhena… asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgatattā ṭhito. Saccaṃ sampaṭipādiyitvā ṭhito. Ejaṃ samatikkamitvā ṭhito. Kilesaggiṃ pariyādiyitvā ṭhito, aparigamanatāya ṭhito, kaṭaṃ samādāya ṭhito, muttipaṭisevanatāya ṭhito, mettāya pārisuddhiyā ṭhito, karuṇāya… muditāya… upekkhāya pārisuddhiyā ṭhito, accantapārisuddhiyā ṭhito, akammayatāya [atammayatāya (sī.), akammaññatāya (syā.)] pārisuddhiyā ṭhito, vimuttattā ṭhito, santussitattā ṭhito, khandhapariyante ṭhito, dhātupariyante ṭhito, āyatanapariyante ṭhito, gatipariyante ṭhito, upapattipariyante ṭhito, paṭisandhipariyante ṭhito, (bhavapariyante ṭhito, saṃsārapariyante ṭhito vaṭṭapariyante ṭhito, antime bhave ṭhito,) [( ) natthi sīhaḷapotthake] antime samussaye ṭhito, antimadehadharo arahā.

‘‘Tassāyaṃ pacchimako bhavo, carimoyaṃ samussayo;

Jātimaraṇasaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti.

Nāvaṃ sitvāva pāragūti. Tenāha bhagavā –

‘‘Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva pāragū’’ti.


这也是世尊所说：
"已渡、已到彼岸、住于陆地的婆罗门。"诸比丘，"婆罗门"是阿罗汉的同义语。他是通智到彼岸者、遍知到彼岸者、断除到彼岸者、修习到彼岸者、作证到彼岸者、等至到彼岸者。他是一切法的通智到彼岸者，一切苦的遍知到彼岸者，一切烦恼的断除到彼岸者，四圣道的修习到彼岸者，灭的作证到彼岸者，一切等至的等至到彼岸者。他在圣戒中得自在、达究竟，在圣定中得自在、达究竟，在圣慧中得自在、达究竟，在圣解脱中得自在、达究竟。他已到彼岸、达彼岸，已到边际、达边际，已到终点、达终点，已到边界、达边界，已到终结、达终结，已到护所、达护所，已到洞穴、达洞穴，已到归依、达归依，已到无畏、达无畏，已到不死、达不死，已到涅槃、达涅槃。他已住于[出离]，已行[圆满]，已至道路，已至方向，已至边际，已护梵行，已达最上见，已修道，已断烦恼，已通达不动，已作证灭，已遍知苦，已断集，已修道，已作证灭，已通知应通知者，已遍知应遍知者，已断应断者，已修应修者，已作证应作证者。
他已举起门闩，已填平壕沟，已拔起门柱，已无门扉，是圣者已放下旗帜，已舍重担，已离系缚，已舍五支，已具六支，一防护，四依止，已除个别真实，已完全寻求，无浊思惟，身行已寂静，心善解脱，慧善解脱，圆满者，已住[梵行]，最上人，最胜人，已得最上证。他既不积集也不减损，已减损而住。既不断也不取着，已断而住。既不缝合也不散开，已离而住。既不熏习也不烟熏，已熏习而住。因具足无学戒蕴而住。因具足无学定蕴......无学慧蕴......无学解脱蕴......无学解脱知见蕴而住。已实践真实而住。已超越动摇而住。已耗尽烦恼火而住，因不周行而住，已持担而住，因亲近解脱而住，以慈清净而住，以悲......喜......舍清净而住，以究竟清净而住，以无我性清净而住，因解脱而住，因知足而住，住于蕴边际，住于界边际，住于处边际，住于趣边际，住于生边际，住于结生边际，（住于有边际，住于轮回边际，住于轮转边际，住于最后有），住于最后身，持最后身的阿罗汉。
"这是他最后有，这是最后身，
生死轮回已尽，他不再有后有。"
"如排船水达彼岸"。因此世尊说——
"是故有情常正念，应当远离诸欲贪，
舍彼渡越诸暴流，如排船水达彼岸。"


Kāmasuttaniddeso paṭhamo.

欲经解释第一完。


